Uzturvielas

  • Organisma hidratācija. Sportošanas laikā sportists intensīvi svīst, un organisma funkcijas tiek veiktas intensīvāk. Šiem procesiem ir nepieciešams liels ūdens daudzums. Slodzes laikā organisms ir pastāvīgi jāhidratē.
  • Ogļhidrāti. Intensīvas slodzes laikā enerģijas iegūšanai sportistam ir nepieciešami 30-60 g ogļhidrātu stundā. Tos organisms var iegūt divējādi: iztērējot iepriekš muskuļos uzkrātās maltodekstrīna rezerves – pārstrāde enerģijā notiek pakāpeniski -, vai uzņemot vienkāršos ogļhidrātus, kas stundas laikā pārstrādājas enerģijā.
  • Olbaltumvielas jeb proteīns. Olbaltumvielas ir muskuļu audu galvenā sastāvdaļa. Intensīvas slodzes laikā organisms patērē 5 reizes vairāk proteīna kā ikdienā. Sportistiem dienā vajadzētu uzņemt 2-3 g proteīna uz katru kilogramu. Olbaltumvielu sintēzē piedalāsaminoskābes, no kurām organisms spēj sintezēt tikai 12. Organismam ir jāuzņem papildus 8 aminoskābes.
  • B.C.A.A. Aminoskābes. B.C.A.A. (branched-chain amino acid) veido 35% no amino­skābēm, kas nepieciešamas proteīna sintēzē muskuļu audos. Tās aizkavē muskuļu traumas un krampjus, veicina muskuļu audu atjaunošanos.
  • Tauki. Tauki organismam nepieciešami bioloģiski aktīvu vielu sintēzei, kā arī aizsargfunkcijai un termoregulācijai.
  • Šķiedrvielas. Slodzes laikā organisms daudz aktīvāk ģenerē arī toksiskas vielas. Škiedrvielas palīdz organismam no tām atbrīvoties.
  • Nātrijs. Nātrijs piedalās šķidruma izvadīšanā no organisma šūnām, kā arī ūdens daudzuma līdzsvara regulēšanai šūnās. Vajadzīgs muskulatūras un nervu sistēmas aktivitātei.
  • Kālijs. Nātrijs kopā ar kāliju piedalās organisma hidratācijas līmeņa regulēšanā. Vajadzīgs muskulatūras un nervu sistēmas aktivitātei.
  • Kalcijs. Lai nervu sistēma darbotos normāli, kā arī aizkavētu muskuļu krampjus, slodzes laikā sportistam jāuzņem kalcija deva.
  • Magnijs. Magnijs aktīvi piedalās muskuļu darbībā, aizkavējot muskuļu vājumu, trīci un krampjus. Magnijs nepieciešams līdzsvarotai nervu sistēmas darbībai.
  • Vitamīns B1. Nozīmīga loma ogļhidrātu vielmaiņā. Tā deficīts rada nervu sistēmas vājumu, nogurumu, muskuļu un locītavu vājumu.
  • Vitamīns B2. Nodrošina ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņu. Nepieciešams centrālās nervu sistēmas darbībai un veselai ādai.
  • Vitamīns B5. Piedalās oksidācijas procesa regulēšanā. Nepieciešams enerģijas ražošanai, vitalitātei, koncentrēšanās spējai.
  • Vitamīns B6. Piedalās olbaltumvielu maiņā. Aizkavē organisma novecošanos.
  • VITAMĪNS C. Piedalās oksidācijas procesu regulēšanā, audu reģenerācijā, stiprina organisma imūnsistēmu. Samazina nogurumu.
  • Vitamīns E. Kopā ar vitamīnu C veic antioksidanta funkcijas organismā. Stiprina organisma imūnsistēmu.