Organisma hidratācija. Sportošanas laikā sportists intensīvi svīst, un organisma funkcijas tiek veiktas intensīvāk. Šiem procesiem ir nepieciešams liels ūdens daudzums. Slodzes laikā organisms ir pastāvīgi jāhidratē.
Ogļhidrāti. Intensīvas slodzes laikā enerģijas iegūšanai sportistam ir nepieciešami 30-60 g ogļhidrātu stundā. Tos organisms var iegūt divējādi: iztērējot iepriekš muskuļos uzkrātās maltodekstrīna rezerves – pārstrāde enerģijā notiek pakāpeniski -, vai uzņemot vienkāršos ogļhidrātus, kas stundas laikā pārstrādājas enerģijā.
Olbaltumvielas jeb proteīns. Olbaltumvielas ir muskuļu audu galvenā sastāvdaļa. Intensīvas slodzes laikā organisms patērē 5 reizes vairāk proteīna kā ikdienā. Sportistiem dienā vajadzētu uzņemt 2-3 g proteīna uz katru kilogramu. Olbaltumvielu sintēzē piedalās aminoskābes, no kurām organisms spēj sintezēt tikai 12. Organismam ir jāuzņem papildus 8 aminoskābes.
B.C.A.A. Aminoskābes. B.C.A.A. (branched-chain amino acid) veido 35% no aminoskābēm, kas nepieciešamas proteīna sintēzē muskuļu audos. Tās aizkavē muskuļu traumas un krampjus, veicina muskuļu audu atjaunošanos.
Tauki. Tauki organismam nepieciešami bioloģiski aktīvu vielu sintēzei, kā arī aizsargfunkcijai un termoregulācijai.
Šķiedrvielas. Slodzes laikā organisms daudz aktīvāk ģenerē arī toksiskas vielas. Škiedrvielas palīdz organismam no tām atbrīvoties.
Nātrijs. Nātrijs piedalās šķidruma izvadīšanā no organisma šūnām, kā arī ūdens daudzuma līdzsvara regulēšanai šūnās. Vajadzīgs muskulatūras un nervu sistēmas aktivitātei.
Kālijs. Nātrijs kopā ar kāliju piedalās organisma hidratācijas līmeņa regulēšanā. Vajadzīgs muskulatūras un nervu sistēmas aktivitātei.
Kalcijs. Lai nervu sistēma darbotos normāli, kā arī aizkavētu muskuļu krampjus, slodzes laikā sportistam jāuzņem kalcija deva.
Magnijs. Magnijs aktīvi piedalās muskuļu darbībā, aizkavējot muskuļu vājumu, trīci un krampjus. Magnijs nepieciešams līdzsvarotai nervu sistēmas darbībai.
Vitamīns B1. Nozīmīga loma ogļhidrātu vielmaiņā. Tā deficīts rada nervu sistēmas vājumu, nogurumu, muskuļu un locītavu vājumu.
Vitamīns B2. Nodrošina ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņu. Nepieciešams centrālās nervu sistēmas darbībai un veselai ādai.
Vitamīns B5. Piedalās oksidācijas procesa regulēšanā. Nepieciešams enerģijas ražošanai, vitalitātei, koncentrēšanās spējai.
Vitamīns B6. Piedalās olbaltumvielu maiņā. Aizkavē organisma novecošanos.
VITAMĪNS C. Piedalās oksidācijas procesu regulēšanā, audu reģenerācijā, stiprina organisma imūnsistēmu. Samazina nogurumu.
Vitamīns E. Kopā ar vitamīnu C veic antioksidanta funkcijas organismā. Stiprina organisma
imūnsistēmu.